Bībeles stundas tiešraides ieraksts, 10.04.2025.

Mateja evaņģēlijs 13.un 14 nodaļa
13.nodaļa
Jēzus Nācaretē
53 Kad Jēzus šīs līdzības bija pateicis, viņš devās projām no turienes. 54 Atnācis savā tēvu zemē, viņš vietējos ļaudis mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās: “No kurienes viņā tāda gudrība un tādi spēki? 55 Vai tad viņš nav namdara dēls? Vai viņa māte nav Marija un brāļi – Jēkabs, Jāzeps, Sīmanis un Jūda? 56 Un vai visas viņa māsas nav pie mums? No kurienes tad viņam tas viss?” 57 Un tā tie apgrēkojās viņa dēļ. Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē un savā namā.” 58 Un Jēzus tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.
14.nodaļa
Jāņa Kristītāja nāve
1 Tajā laikā tetrarhs Hērods izdzirdēja runas par Jēzu 2 un sacīja saviem kalpiem: “Šis ir Jānis Kristītājs, kas uzcēlies no mirušajiem, un tādēļ brīnumi notiek caur viņu.” 3 Hērods bija pavēlējis Jāni apcietināt un ieslodzīt cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ, 4 jo Jānis viņam atgādināja: “Tev nav atļauts viņu turēt sev par sievu.” 5 Hērods viņu gribēja nonāvēt, bet baidījās no ļaužu pūļa, jo tie uzskatīja Jāni par pravieti. 6 Bet Hēroda dzimšanas dienas svinībās tiem dejoja Hērodijas meita, un viņa tik ļoti iepatikās Hērodam, 7 ka viņš tai zvērēja dot visu, ko vien tā lūgs. 8 Bet viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: “Dod man uz paplātes Jāņa Kristītāja galvu.” 9 Ķēniņš noskuma, bet zvēresta un mielasta viesu dēļ viņš pavēlēja to izdarīt 10 un sūtīja kādu uz cietumu nocirst Jānim galvu. 11 Un viņa galvu atnesa uz paplātes un iedeva to meitenei, un viņa to aiznesa savai mātei. 12 Un Jāņa mācekļi atnāca, paņēma viņa līķi, apglabāja to un aizgājuši paziņoja to Jēzum.
Piecu tūkstošu paēdināšana
13 Kad Jēzus to dzirdēja, viņš visus atstāja un brauca ar laivu uz kādu nomaļu vietu. Bet ļaudis, to padzirdējuši, gāja kājām no pilsētām viņam pakaļ. 14 Izkāpis krastā, Jēzus ieraudzīja lielu ļaužu pūli un iežēlojās par tiem, un dziedināja viņu slimos. 15 Kad vakars tuvojās, pie viņa pienāca mācekļi un sacīja: “Šī vieta ir nomaļa, un laiks jau ir vēls; atlaid ļaudis, lai tie iet tuvējos ciemos un pērk sev ēdamo.” 16 Bet Jēzus tiem atbildēja: “Viņiem nav nekur jāiet; dodiet jūs viņiem ēst.” 17 Tie viņam sacīja: “Mums šeit nav nekā vairāk kā vien piecas maizes un divas zivis.” 18 Viņš tiem sacīja: “Nesiet man tās šurp!” 19 Jēzus lika ļaužu pūlim apsēsties zālē, paņēma tās piecas maizes un divas zivis; viņš pacēla acis uz debesīm, pateicās un, maizi lauzis, deva to mācekļiem, bet mācekļi – ļaudīm. 20 Un visi ēda un bija sāti. No pāri palikušajiem maizes gabaliem salasīja divpadsmit pilnus grozus. 21 Paēdušo bija ap pieci tūkstoši vīru, neskaitot sievietes un bērnus.