Bībeles stundas tiešraides ieraksts, 10.07.2025.

Mateja evaņģēlijs 20. nodaļa 20 - 34
Jēkaba un Jāņa mātes lūgums
(Mk 10:35–45)
20 Tad pienāca pie viņa Zebedeja dēlu māte kopā ar saviem dēliem, nometās ceļos viņa priekšā un kaut ko lūdza. 21 Jēzus viņai jautāja: “Ko tu gribi?” Tā viņam atbildēja: “Saki, lai šie abi mani dēli sēd tavā Valstībā viens tev pie labās rokas, otrs – pie kreisās.” 22 Jēzus atbildēja: “Jūs nesaprotat, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, kas man būs jādzer?” Tie atbildēja: “Varam.” 23 Viņš tiem sacīja: “Jūs gan dzersiet manu biķeri, bet sēdināt kādu pie savas labās vai pie kreisās rokas – tas man nepiederas; tās būs tiem, kam mans Tēvs to sagatavojis.” 24 Kad tie desmit to dzirdēja, tie noskaitās uz abiem brāļiem. 25 Bet Jēzus, viņus pieaicinājis, sacīja: “Jūs zināt, ka valdnieki tautas apspiež un viņu varenie ir varmācīgi pret tām. 26 Bet tā lai nav starp jums. Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps. 27 Un, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs. 28 Jo tāpat arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem.”
Divu aklo dziedināšana
(Mk 10:46–52; Lk 18:35–43)
29 Kad viņi gāja projām no Jērikas, liels ļaužu pūlis viņiem sekoja. 30 Un, redzi, divi akli vīri, sēdēdami ceļmalā, dzirdēja Jēzu garām ejam. Tie sāka skaļā balsī saukt: “Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” 31 Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusētu. Tad tie sauca vēl skaļāk: “Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” 32 Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: “Ko jūs gribat, lai es jums daru?” 33 Tie viņam sacīja: “Kungs, ka mūsu acis tiek atvērtas.” 34 Jēzus par viņiem iežēlojās, viņš pieskārās to acīm, un tūdaļ tie kļuva redzīgi un sekoja viņam.

Mateja evaņģēlijs 21.nodaļa 1-11
Jēzus iejāj Jeruzālemē
(Mk 11:1–11; Lk 19:28–38; Jņ 12:12–19)
1 Kad tie tuvojās Jeruzālemei un nonāca Bētfagē pie Olīvkalna, Jēzus sūtīja divus mācekļus 2 un tiem sacīja: “Dodieties uz ciemu, kas jūsu priekšā. Tur jūs tūlīt atradīsiet ēzeļmāti piesietu un ēzelīti līdz ar viņu, atraisiet tos un vediet pie manis. 3 Ja kāds jums ko teiks, tad sakiet: Kungam to vajag, un viņš tūdaļ tos atdos.” 4 Bet tas notika, lai piepildītos, ko Kungs caur pravieti ir sacījis: 5 sakiet Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa, uz jūga ēzeļmātes kumeļa. – 6 Mācekļi aizgāja un darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis. 7 Tie atveda ēzeļmāti un ēzelīti, uzklāja tiem savas drēbes, un Jēzus uzsēdās virsū. 8 Daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, bet citi cirta kokiem zarus un klāja tos uz ceļa. 9 Bet ļaužu pūlis, kas gāja viņam gan pa priekšu, gan nopakaļ, sauca: “Ozianna Dāvida dēlam, svētīts, kas nāk Kunga vārdā! Ozianna augstībā!” 10 Un, viņam ienākot Jeruzālemē, visa pilsēta sakustējās: “Kas viņš tāds?” 11 Bet ļaudis pūlī atbildēja: “Viņš ir pravietis Jēzus, tas – no Nācaretes Galilejā.”