Trešdienas dievkalpojuma ieraksts, 23.07.2025.

Lūkas ev. 23:1-25
1 Tad viss viņu pulks cēlās un veda Jēzu pie Pilāta. 2 Tie sāka viņu apsūdzēt: “Mēs atradām, ka viņš kūda mūsu tautu un aizliedz maksāt nodokļus cēzaram, un apgalvo, ka ir Kristus, Ķēniņš.” 3 Pilāts viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Un viņš atbildēja: “Tu to saki.” 4 Tad Pilāts sacīja virspriesteriem un ļaudīm: “Es nekādas vainas neatrodu šajā cilvēkā.” 5 Bet tie neatlaidās: “Viņš musina tautu, mācīdams pa visu Jūdeju, no Galilejas līdz šejienei.”
6 To izdzirdējis, Pilāts jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis, 7 un, uzzinājis, ka viņš ir pakļauts Hērodam, tas nosūtīja viņu pie Hēroda, kas tanīs dienās arī bija Jeruzālemē. 8 Ieraudzījis Jēzu, Hērods ļoti nopriecājās, jo jau labu laiku vēlējās viņu redzēt, tādēļ ka bija dzirdējis par viņu un cerēja kādu zīmi no viņa ieraudzīt. 9 Tas viņu visādi iztaujāja, bet viņš neko tam neatbildēja. 10 Virspriesteri un rakstu mācītāji tur stāvēja un neatlaidīgi viņu apsūdzēja. 11 Hērods kopā ar saviem karavīriem izturējās nicinoši pret viņu un ņirgājās, tad ieģērba viņu krāšņās drānās un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta. 12 Todien Hērods un Pilāts kļuva draugi; pirms tam viņi bija naidā viens ar otru.
13 Bet Pilāts, sasaucis virspriesterus, vadoņus un tautu, 14 tiem sacīja: “Jūs esat atveduši pie manis šo cilvēku, kurš it kā musinot tautu uz atkrišanu, un, redzi, jūsu priekšā viņu nopratinājis, es neatradu šajā cilvēkā nekādu vainu, par ko jūs viņu apsūdzat. 15 Arī Hērods nekā nav atradis, jo tas atsūtīja viņu atpakaļ pie mums; redzi, viņš neko nav darījis, par ko būtu pelnījis nāvi, 16 tādēļ es pārmācīšu viņu un atlaidīšu.” 18 Bet viss pūlis sāka kliegt, saukdams: “Nost ar šo! Atlaid mums Barabu!” 19 Tas bija iemests cietumā nemieru un slepkavības dēļ, kas notikusi pilsētā. 20 Pilāts vēlreiz viņus uzrunāja, gribēdams Jēzu atlaist. 21 Bet tie kliedza: “Sit viņu krustā! Sit viņu krustā!” 22 Tad viņš trešo reizi tiem sacīja: “Ko sliktu tad viņš ir izdarījis? Neredzu nekāda iemesla, kādēļ viņš būtu pelnījis nāvi, tādēļ pārmācīšu viņu un atlaidīšu.” 23 Bet tie neatlaidās, ar skaļu kliegšanu prasīdami sist viņu krustā, un viņu kliegšana kļuva arvien skaļāka. 24 Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu prasību. 25 Viņš atlaida to, kas bija iemests cietumā par nemieru celšanu un slepkavību, to, kuru viņi lūdza, bet Jēzu nodeva viņu gribai.